Ugunspuķu tēja (Ivan chai)

Ar ugunspuķu tēju tuvāk iepazinos pagājšgad, kad uzzināju sīkāk par tās gatavošanu. Ļoti intriģējošs likās fermentēšanas process, kas nav gluži parasts zāļu tējas apstrādes veids. Turklāt ugunspuķes ievākšanai ir ļoti ērtas – īsā laikā pilns maiss. Teju vai nebija izvēles – jāizmēģina!

Sastāvdaļas:

• ugunspuķu lapas un ziedi
• ja vēlas, klinģerīšu ziedlapas, plūškoka ziedi vai kādi citi ziedi smukākai tējai

1. Dodas pļavā vai grāvī, vai akmeņu krāvumā pēc ugunspuķēm. Cenšas lasīt tās, kuru lapas nav pārāk lielas un koksnainas.

2. Lapas izšķiro, izmet bojātās un aizdomīgās, kā arī pāraugušās, izlasa gliemežus, skudras un citus zvērus. Tālāk lapas nepieciešams ņurcīt. Citi šajā procesā izmanto gaļas mašīnu, bet man tas šķiet pārāk brutāli – ņurcīju un virpināju starp plaukstām. Te jāpiemin, ja nedrīkst lapām ļaut izkaltēties iepriekš, jo tad tās nevis ņurcīsies, bet sabirzīs. Tāpēc šo vēlams veikt vienā dienā ar ugunspuķu ievākšanu (ja nesanāk, labāk tās ielikt mitrā dvielī).

3. Ugunspuķu lapas ieliek slēgtā traukā un fermentē. Lai fermentēšanu pasteidzinātu, es trauku ieliku uz pāris stundām cepeškrāsnī 60 grādos, kā arī traukā ielēju mazliet ūdens. Pēc tam lapas traukā jātur aptuveni 3 dienas. Šajā procesā izdalās smarža un lapas kļūst brūnīgas. Vairāk fermentētas lapas pēc kaltēšanas atgādinās melno tēju. Paralēli fermentēšanai es izkaltēju arī ugunspuķu ziedus un kliņģerīšu ziedlapas.

4. Žāvēšana. Var žāvēt cepeškrāsnī vai vienkārši uz dvieļa/papīra, vēlams ne tiešos saules staros. Cepeškrāsnī tas notiek ātrāk, tāpēc izmantoju to. Sausai tējai pievienoju izkaltētos ziedus. Glabā sausā, tumšā vietā.

Šo tēju var baudīt teju ar visām maņām! Un process ir tā vērts. Pārsteidzošākais bija augļaini ziedainais aromāts, kādu fermentēšanas laikā varēja iegūt no zaļajām ugunspuķu lapām.