Ugunskura centrā: nūdeles ar sēnēm
Vienu reizi katram dabas luteklim jānonāk līdz atziņai, ka esot pļavā visu dienu, bet pārtiekot tikai no desām un maizes, tiek (ne)daudz zaimota visa pie dabas būšana. Tāpēc tiek rūpēts katls, izmēģinātas dāvinātas pavārgrāmatas (Ēst ir tavā dabā), lauzti ieradumi, no upes zvejoti bebra koki uguns iegūšanai, mežā lasītas sēnes (pārtika pa velti kā nekā!) un galu galā – sašmorēts nu TĀĀDS ēdiens, ka pļavā sēdošā grieze aiz skaudības neļāva gulēt visu nakti. Vai nu pie dabas viss garšo labāk, vai tikko plūktā sēnē ir īpaša maģija, bet nu tiešām – nenoēsties.
Vienam sēņu/nūdeļu katlam vaj’dzēs:
- sēnes, kādu riekšavu
- nūdeļu režģi
- diedzētas sojas pupiņas
- sojas mērci pēc garšas
- 2 sīpolus
- zaļumus un sieru
- ūdeni
- sviestu cepšanai
- sāli/piparus pēc garšas
1. Ņem dūcīti, otrreizējo zemeņkurvi un, bruņojoties ar labo gribu, dodas mežā sēņu medībās. Rezultātam šajā receptē jābūt veiksmīgam:
2. Sēnes notīra, sagriež. Līdzīgi izrīkojas ar sīpoliem. Piemet dažus zaļumlakstus, sāli un piparus pēc garšas. Visu katlā un apcep iekš sviesta.
3. Kad ir izcīnīta cīņa ar nepaklausīgu uguni un sēnes apceptas, pielej ūdeni (visnotaļ uz aci, laikam kāds litrs bija) un uzvāra. Pievieno nūdeles, sojas pupiņas un sojas mērci.
4. Kad nūdeles ir nogatavojušās un viss ievilcies, pasniedz izsalkušajiem ēdājiem, apberot ar sieru un zaļumiem. Ja vēlas, var griežama siera vietā likt kausēto, taču tad sēņu garša nebūs tik intensīva.
Beidzot kaut kas oriģinālāks par jau ierasto soļanku 😛
Izkonkurēt soļanku nevar, bet ik pa laikam var saņemties kaut kam citam 🙂