Baklažānu sautējums ar turku zirņiem
Viegls, veģetārs un garšām bagāts baklažānu sautējums, kura izcelsmes vieta ir Vidusjūras reģions. Garšas ziņā tas ir pielīdzināms lečo, jo tajā apvienojas nakteņi ar burkāniem un sīpoliem. Gards gan silts, gan auksts. Derēs keto diētas cienītājiem, fleksitāriešiem, veģetāriešiem, vegāniem un pat vienkārši visēdājiem.
Sastāvdaļas
- 3 nelieli baklažāni
- 1/4 gl olīveļļa
- 1 liels sīpols
- 1 paprika
- 1 liels burkāns
- 6 saspiestas ķiploka daiviņas
- 2 lauru lapas
- 1 tējk. maltas paprikas
- 1 tējk. malta koriandra sēklu
- 1 tējk. kaltēta oregano
- 3/4 tējk malta kanēļa
- 1/2 tējk maltas kurkumas
- 1/2 tējk maltu melno piparu
- 1 bundža konservētu tomātu (400 gr)
- 1 bundža konservētu turku zirņu
- sāls un cukurs pēc garšas
- svaigi zaļumi – koriandrs un piparmētra
Gatavošana
- Baklažānus sagriež kubiņos, apber ar sāli un ļauj 20 minūtes pastāvēt, lai izvilktu rūgto sulu. Pēc 20 minūtēm baklažāna gabaliņus noskalo aukstā ūdenī un nosusina.
- Sīpolu nomizo un smalki sagriež. Burkānu nomizo un sagriež kubiņos, paprikai izņem serdi un sēklas un sagriež lielākos gabaliņos. Lielā čuguna katlā uzkarsē 1/4 gl extra virgin olīveļļas. Pievieno sīpolu, papriku un burkānu. Cep 2-3 minūtes, regulāri maisot. Pievieno ķiploku daiviņas, lauru lapas, garšvielas un nedaudz sāls. Maisa un karsē vēl minūti, līdz garšas atveras.
- Pievieno baklažānu, tomātu konservu, turku zirņus ar visu šķidrumu. Visu uzvāra un ļauj pavārīties uz vidējas liesmas aptuveni 10 minūtes, regulāri maisa. Pirms ievietošanas cepeškrānsī nogaršo un pievieno vēl sāli/cukuru vai citas garšvielas.
- Katlu pārceļ uz cepeškrāsni, kas sakarsēta līdz 180 grādiem. Turpina vārīt vēl 40-45 minūtes, līdz baklažāns ir pilnībā gatavs. Ik pa laikam pārbauda, vai sautējumam ir pietiekami daudz mitruma.
- Gatavu ņem laukā no krāsns un apber ar zaļumiem. Pasniedz ar grieķu jogurtu, Tzatziki mērci, un, ja vēlas, pitas maizi.
Vērtējums: diezgan ātri gatavojams ēdiens pieredzējušam dārzeņu skaldītājam. Mazliet paskābs, līdz ar to bez sirdsapziņas pārmetumiem tam piemetu klāt arī cukuru. Kopumā garšoja, vienīgi nebija pareizās pitas maizes, kas noteikti uzburtu vēl autentiskāku Vidusjūras ēdiena garšu. Tagad gribas pagatavot klasisko lečo ar zirņiem vai lēcām un salīdzināt.
Recepte aizgūta šajā lieliskajā Vidusjūras recepšu blogā.